Vai dziļas bedres ir bīstamākas? Ko iesākt, ja gadījies pārsist riepu? Vai drīkst turpināt ceļu līdz tuvākajam autoservisam, jeb arī jāapstājas nekavējoties? Noskaidrosim!
Kaut arī parasti mums tā nešķiet, pavasara vēstneši – bedres ir problēma visās Baltijas valstīs un arī citās zemēs ar līdzīgu klimatu. Ja dienā temperatūra ir virs 0°, bet naktī noslīd zem tās, neizbēgami rodas asfalta bojājumi. Protams, var runāt par ceļu kvalitāti kā tādu, taču mazākā mērā kaitējums rodas arī labiem ceļiem.
Lai pārsistu riepu, bedrei nav obligāti jābūt dziļai vai platai, jo parasti pie vainas ir bedres asās malas. Tas var notikt arī labi zināmā maršrutā: vakarā asfalts vēl ir gluds, bet no rīta jau parādās bedre. Parasti bojāto riepu ir iespējams saremontēt. Tomēr, ja caurdurti riepas sāni vai arī iegriezums protektorā ir garš, riepu visdrīzāk būs jāmet ārā.
Tāpat ir svarīgi bojājumu pamanīt pēc iespējas ātrāk. Jaunas automašīnas pārsvarā ir aprīkotas ar sistēmu, kas brīdina par spiediena izmaiņām riepās. Vecākām riepas bojājumu var sajust ar stūri, proti, zūd virziena stabilitāte un automašīnu pēkšņi „sāk vilkt” uz pārdurtās riepas pusi. Tāpat, ja automašīnai nav pārāk laba trokšņa izolācija, tukšās riepas skaņa ir dzirdama arī salonā.
Ja gadījies pārsist riepu, autovadītājam vajadzētu apstāties, vienmērīgi samazinot ātrumu. Nedrīkst bremzēt strauji. Un jāatceras, ka turpinot braukt kaut vai dažus simtus metru, riepas sāni var tikt neatgriezeniski deformēti, bet sliktākajā gadījumā tiks sabojāts arī disks.
Patstāvīga rezerves riteņa uzstādīšana vai riepas labošana uz ceļa ir tikai pagaidu risinājums. Rezerves riteņa protektora dizains atšķirsies no pārējo riepu protektora raksta un negatīvi ietekmēs automašīnas vadāmības īpašības. Savukārt remonta komplekti nodrošina tikai nokļūšanu līdz tuvākajam servisam nelielā ātrumā.
Līdzīgi ir ar Run Flat riepām – kādu laiku pēc caurduršanas tās spēj noturēt automašīnas svaru, taču nav paredzētas lielu attālumu veikšanai.